Video : MĀRIS ĀRGALIS “Mūzika” VESTARDS ŠIMKUS/Jānis Šneiders

“Skaņai vajag māklsu” ceturtajā izstādē atzītais latviešu piantists un komponists Vestards Šimkus veidos dialogu ar mākslinieka Māra Ārgaļa gleznu “Mūzika”, kuru telpā pārnesīs jaunais gleznotājs Jānis Šneiders.

Tumsas ieskāvumā iemirdzas zeltaina ņirboņa un griežas plašu atskaņotājs. Šimkus jaunradītā klavierdarba ritmā, ventilatora kustinātas, vijās zelta lentas, kas kā triepieni Māra Ārgaļa gleznā, iezīmē muzikālo dzīslu. Ārgalis uzskatāms par vienu no dumpinieciskākajiem un novatoriskākajiem savas paaudzes autoriem, kā arī izcilākajiem zīmētājiem. Viņa darbos allaž dominējušas sirreālisma ietekmes, kas konkrētajā darbā ar nosaukumu “Mūzika”, kas atrodas Zuzānu kolekcijā, ienāk ne tikai tematiski, bet arī formāli. Citplanētiešiem līdzīgi radījumi, it kā spraucoties caur blīvu masu, tver pēc tajā klātesošā zelta dzīslojuma vai kosmosa putekļiem. Tas, šķiet, līdzīgi kā uz grupas Joy Division leģendārā albuma Unknown Pleasures vāciņa, vizualizē skaņas viļņu pulsāciju. Mākslinieks Jānis Šneiders šo, ar acīm taustāmo materialitāti, pārvērš kustīgā skulptūrā, līdzīgā mūzikas video klipam.
Zelta vinils ir tieša atsauce uz Voyager Golden Record – diviem ierakstiem, kas līdzīgi kā laika kapsula tika nosūtīti izplatījumā līdz ar Voyager 1 kosmoskuģi 1977. gadā un sevī iekļāva vizuālu un audiālu informāciju par planētu Zeme – par dzīvi uz tās un tās iedzīvotājiem, un viņu augstākajiem sasniegumiem. NASA palaistais projekts saturiski paredzēts “nākotnes cilvēkam” vai kādai inteliģentai, visumā mītošai būtnei, kas desmitiem tūkstošu gadu laiku posmā varētu uziet izplatījumā dreifējošo kuģi. Tajā līdzās datiem par cilvēka anatomiju, DNS, matemātiku un fiziku atrodami tādu komponistu kā J.S. Baha, Mocarta un Igora Stravinska gara darbi.
MVT Vasaras mājas izstāžu zālē Jānis, it kā sastapies ar šī unikālā ieraksta saturu, kas šajā gadījumā ietver Vestarda Šimkus mūziku, hologrammā projicē pilnīgu saplūšanu ar tās būtību – kā citplanētieša tēls izjusti dejojot tās ritmā. Kā vējš vizualizējas koku zaru kustībā, tā mūzika materializējas dejā, kas pēc Jāņa vārdiem ir šīs būtnes izjustā eiforija, tumšā izplatījumā sastotopies ar vinilā iespiesto, nekad nedzirdēto mūziku.