Mākslai vajag telpu.
Vispirms cilvēku domās.
Un tad pilsētā.
Fonds “Mākslai vajag telpu” (MVT) ir neatkarīga kultūras iniciatīva, kas kopš 2014. gada veido izstādes, publiskās mākslas projektus, starpdisciplināras programmas, diskusijas un izglītības iniciatīvas, aktualizējot Latvijas modernās un laikmetīgās mākslas procesus un to vietu sabiedrības domāšanā.
Fonda vadītāja
Katrīna Jaunupe
MVT radās no vienkārša, bet būtiska jautājuma: kādēļ valstī ar tik bagātu vizuālās mākslas tradīciju joprojām nav laikmetīgās mākslas muzeja. Šis jautājums kļuva par sākumpunktu iniciatīvai, kas vienlaikus aktualizē 20. gadsimta otrās puses un mūsdienu mākslas muzeja nepieciešamību Latvijā un veido platformu, kurā māksla var kļūt par sabiedriskās domas un kultūras diskusijas daļu. Gadsimta otrā puse Latvijas vēsturē ir sarežģīts un pretrunīgs laiks. Tas saistās ar okupāciju, represijām un totalitāru ideoloģiju, taču tieši šajā periodā Latvijā veidojās vizuālās mākslas valoda, kas būtiski ietekmē arī mūsdienu mākslas attīstību. Lai saprastu šodienas mākslas procesus, ir nepieciešams redzēt to vēsturisko nepārtrauktību.
No šīs pārliecības radās izstāžu cikls “MVT Vasaras māja”, kas vairākus gadus kļuva par vienu no redzamākajām laikmetīgās mākslas platformām Rīgā. Eksperimentālā izstāžu telpa melnos jūras konteineros kļuva par vietu, kur mūsdienu mākslinieki tika aicināti interpretēt 20. gadsimta otrās puses mākslinieku darbus. Interpretācija šeit tika uztverta kā domāšanas metode – veids, kā pagātnes nozīmes tulkot mūsdienu valodā un radīt dialogu starp dažādiem laika slāņiem.
Līdztekus izstāžu projektiem fonds realizējis arī pilsētvides mākslas darbus un publiskās instalācijas, kas mākslu padara par redzamu un aktīvu pilsētas telpas daļu. Starp tiem ir Aigara Bikšes skulptūra “Divi Raiņi” pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kā arī vairāki publiskās mākslas projekti Latvijas reģionos.
Nozīmīgu rezonansi sabiedrībā izraisīja arī Kristiāna Brektes murālis “Veltījums Džemmai Skulmei”, kas kļuva par vienu no skaļākajiem kultūras notikumiem Latvijas publiskajā telpā. Diskusijas par šo darbu aktualizēja jautājumus par mākslas brīvību, kultūras mantojuma interpretāciju un publiskās mākslas robežām, parādot, ka laikmetīgā māksla var kļūt par katalizatoru plašākai sabiedriskai sarunai.
MVT darbojas arī kā platforma, kas aktualizē Latvijas mākslas vēsturi mūsdienu kontekstā. Viens no šādiem projektiem ir izstāžu un notikumu cikls “Staprāns100”, kas veltīts gleznotāja Raimonda Staprāna simtgadei un atklāj viņa nozīmi Latvijas un diasporas kultūras telpā.
MVT projekti veido arī Latvijas mākslas dialogu ar starptautisko kultūras telpu. 2026. gadā fonds organizē Aigara Bikšes monumentālās skulptūras “Taming the Beast with the Heart” eksponēšanu Venēcijas biennāles paralēlajā programmā Personal Structures, ko organizē European Cultural Centre. Šis projekts iezīmē Latvijas laikmetīgās mākslas klātbūtni vienā no nozīmīgākajiem starptautiskajiem mākslas notikumiem pasaulē – Venice Biennale.
Būtiska fonda darbības daļa ir arī starpdisciplināri projekti, kuros vizuālā māksla sastopas ar literatūru, teātri, mūziku, kino, dizainu un publisko diskusiju. Šādās iniciatīvās māksla kļūst par platformu, kurā savienojas dažādas kultūras jomas un rodas jauni veidi, kā runāt par sabiedrību, identitāti un laikmetu.
Fonds īstenojis arī vairākus digitālus un eksperimentālus projektus, tostarp animācijas filmu ciklu “Nevienam neredzot”, kurā kustībā tika iedzīvinātas latviešu mākslinieku gleznas, un virtuālo fotoizstādi “Atstatuvums”, kas pievēršas dažādām sociālām grupām Latvijā.
Būtiska MVT darbības daļa ir arī izglītības programmas, kas veidotas kā neatņemama sastāvdaļa gandrīz visos fonda projektos. Tās ietver autorvakaru ciklus, lekcijas, radošās darbnīcas, izbraukuma nodarbības skolās, publikācijas un izdevumus, kā arī publiskas diskusijas.
Diskusijas organizētas gan izstāžu ietvaros, gan sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu LSM.lv, kā arī publiskos forumos, tostarp Sarunu festivālā LAMPA. Šādas aktivitātes ļauj mākslas procesiem pāriet ārpus izstāžu telpām, veidojot plašāku sabiedrisku sarunu par kultūru, identitāti un laikmetīgās mākslas nozīmi.
Fonda darbības pamatā ir pārliecība, ka mākslai nepieciešama ne tikai fiziska telpa, bet arī telpa sabiedrības apziņā. Kultūras infrastruktūra sākas ar izpratni par mākslas nozīmi un tās spēju ietekmēt to, kā sabiedrība domā par savu laiku, vēsturi un nākotni.
Tāpēc fonds “Mākslai vajag telpu” cenšas šo telpu veidot vispirms ideju līmenī – radot situācijas, kurās māksla kļūst par sabiedrības sarunas daļu. Tikai tad šī telpa var materializēties arī pilsētā.
Māksla sākas tur, kur sākas domāšana.
Fonds “Mākslai vajag telpu” veido situācijas, kurās māksla kļūst par sabiedrības sarunu.